HPV Vaccine (Human Papillomavirus Vaccine): Parent Consent Form – Cook Islands Māori version

Te Vairakau Vekesini HPV (Te Vairakau Vekesini Human Papillomavirus). Web-only information in Cook Islands Māori about the vaccination against the human papillomavirus (HPV). NOTE: Parents and guardians will also need HE2044, the full consent form (English only).

Te Vairakau Vekesini HPV

(Te Vairakau Vekesini Human Papillomavirus)

E vairakau vekesini no te tauturu i te arai kia kore e tupu te maki pu‘aroto ta te maki piri o te HPV e akatupu ana

Te Fōmu Oronga Tika‘anga a te Metua

Me ka tika, sāina‘ia te fomu ka akaoki ei koe ki te apii.

Te Fomu Oronga Tika‘anga a te Apii no te Vekesini HPV

Ka oronga‘ia te pātia‘anga pāruru firi ua i te apii, ki te au tamariki apii o te 8 mataiti, ei tauturu i te pāruru ia ratou i te au maki piri e iva, o te papilomavairusu (papillomavirus) o te tangata (te HPV), te ka akatupu i te au maki pu‘aroto tuketuke e manganui, a te au tuatau i muri mai o te ora‘anga.

Tei roto i teia fomu te tuatua akakitekite kia koe no te vekesini HPV, ma te pati katoa atu i taau tika‘anga kia oronga mai koe, kia pātia pāruru‘ia taau tamaiti i te apii.

Eaa te HPV?

E vairesi tupu putuputu teia te ka pararauare na roto i te piri‘anga pakiri o tetai tei tu‘ia, ki tetai. Me kāre e pātia pāruru‘ia, e ma‘ata te aronga te ka tu‘ia e te maki HPV i teta‘i tuātau o to rātou ora‘anga. Ko te ma‘ata‘anga o te au maki HPV, ka meitaki aere ua mai te reira anake, ma te kore e akatupu i teta‘i au akairo kino te ka kitea pu ia atu. Ina ra, kare tetai au maki piri o te HPV e meitaki mai, e ka riro teia i te au mataiti i muri mai, i te akatupu i te maki pu‘aroto me kore teia e kitea‘ia, e me kore e rapakau‘ia na mua.

Ko teta‘i au tu HPV, na te reira au tu pēnei, e akatupu i te maki pu‘aroto ma te kore teta‘i pae e akatupu i te reira, e ko teta‘i au tu HPV, ka akatupu te reira i te tona paka māroki‘aki‘a. Ko te au tu HPV e itu te ka akatupu i te maki pu‘aroto, e te nga tu HPV e rua te ka akatupu i te tona paka māroki‘aki‘a i te ma‘ata‘anga o te taime ki te repe va‘ine, ka rauka te reira i te arai‘ia na roto i te pātia pāruru‘anga.

Te au maki pua‘roto ta te HPV ka akatupu

Ka tu‘ia te tāne e te va‘ine katoa, i te au maki pu‘aroto ta te HPV ka akatupu. Ka akatupu te HPV i te maki pu‘aroto ki teta‘i ua atu ngā‘i o te kōpapa, i tēna tikāi, ki te repe o te va‘ine, te karaponga, me kore ra, te va‘a. Ko te maki tupu putuputu rava atu, ko te pu‘aroto o te repe o te va‘ine, e te reira te maki pu‘aroto i te tua i raro mai i te tu‘anga vairanga pēpē, me kore ra, i te kōpu vairanga pēpē o te va‘ine. I te au mata‘iti tātakita‘i i Nu Tirēni nei, mei te 160 au va‘ine e kitea‘ia mai ana e, kua tu‘ia e te maki pu‘aroto o te repe, e mei te 50 au va‘ine te ka mate i te reira.

Eaa te vairakau vekesini, e, e akapeea ana te angaanga anga?

E kapiki‘ia ana te vairakau vekesini HPV e, e Gardasil® 9. E iva au tu HPV ta teia ka pāruru – e itu te ka akatupu i te maki pu‘aroto, e rua te ka akatupu i te tona māroki‘aki‘a. Ka anga‘anga te vekesīni na roto i te akakeu‘anga i te kōpapa kia ma‘ani i te au manumanu rikiriki pāruru kōpapa te ka tamaki atu i te HPV. Me ka arapaki‘ia teta‘i tangata e te HPV, tei oti takere aia i te pātia pāruru‘ia, na te au manumanu rikiriki pāruru kōpapa i roto i tōna toto, e tamaki atu i te vairesi, e ka pāruru te reira kia kore aia e tu‘ia e te maki kino. Ka pou teta‘i au epetoma i muri mai, e akamata ai te pātia‘anga pāruru tei rave‘ia, i te pāruru kia kore te HPV e tupu.

Kāre te vekesīni e akatupu i te maki HPV, me kore ra, i te maki pu‘aroto.

Mei tea‘a te tūranga meitaki o to‘ou HPV vekesīni i te anga‘anga anga?

E turanga tau meitaki ta te vekesini ka rave i te pāruru‘anga i te au tu maki piri e iva o te HPV, e, e tupu ana mei te 90 patene o te maki pu‘aroto, ta te HPV i akatupu. Kua manako‘ia e, ka roa te tuatau turanga pāruru. I roto i te au ākara akatinamou‘anga kimi kite, kua kitea‘ia mai e, vaitata te kātoatoa tei oronga‘ia te vekesīni kia rātou, kua pāruru‘ia rātou kia kore te maki piri o te HPV e te au maki ke atu, e tupu.

I teia au 11 mata‘iti i topa ake nei, kua topa ma‘ata mai ki raro, te nūmero o te au tamariki māpu o te au bāsileia tei oronga i te pātia‘anga pāruru o te HPV, e pēra katoa oki i Nu Tirēni nei.

No te akapapu i te turanga puapinga maata no teia vekesini kia tupu, ka anoano‘ia te iti tangata kia pātia pāruru‘ia i mua ake ka piri‘ia ai ratou e te HPV, ko te aite‘anga i reira, kia raveia teia i mua rava ake ka akamata‘ai ratou i te piri tane/vaine.

Ka anoano katoa ia te kātoatoa o te iti tangata, kia oronga‘ia te tūranga nūmero tau o te au vekesīni, no to rātou tūranga uki. Ka iti mai te tūranga nūmero no te au tamariki māpu (e rua, kāre i viviki meitaki to rātou kōpapa i te vekesīni, kāre e ngatā mei te aronga pakari rai.

Ko te pātia paruru i taau tamaiti i te tuatau tau meitaki tikai, no te maki piri o te HPV, te ravenga no te paruru iaia, kia kore aia e tu‘ia e te au maki pu‘aroto tuketuke e manganui.

Mei tea‘a te tu turanga meitaki o te pātia‘anga pāruru?

E rēkōti tūranga meitaki matūtū ma‘ata to te vekesīni HPV. Kua tere atu i te 100 mirioni au tu‘anga vairākau o te HPV vekesīni, tei oronga‘ia i teia 11 mata‘iti i topa ake nei, e ko te akatinamou‘anga tei kitea‘ia mai i teia tuātau, kāre e au tūranga taukore o te vekesīni, i tupu ki te au tamariki rikiriki.

No teta‘i akapapa‘anga o te au tūranga pēnei, te ka tupu ake, ākara‘ia atu te tu‘anga o te au tūranga. No teta‘i au tuatua akakitekite akaou mai no te tūranga meitaki o te vekesīni, ātoro‘ia atu te roro uira atuitui www.health.govt.nz/hpv, www.immune.org.nz me kore ra, ākara‘ia atu te puka Consumer Medical Information tei tātā‘ia ki runga i te roro uira atuitui www.medsafe.govt.nz/consumers/cmi/g/gardasil9.pdf

Ko te aronga te ka pātia pāruru‘ia, ia rātou e rikiriki ra rāi, ka ma‘ata ketaketa atu to rātou tūranga pāruru ia rātou.

Ko‘ai te kāre e tau kia pātia pāruru‘ia?

Kare e maata te au tamariki te kare e tau kia pātia pāruru‘ia. Me tūranga kino tei tupu ana ki ta‘au tamaiti no te vekesīni i teta‘i tuātau i topa ki muri, e mea tau kia komakoma atu koe ki to‘ou taote, ki to‘ou taote kite pakari, me kore ra, ki teta‘i nēti, i mua ake ka sāina ai koe i teia pēpa oronga tika‘anga.

Ko te au tamariki maki potopoto a‘o, turanga kino tei kore i rauka i te kopapa i te ariki, me kore ra, te meitaki aere maira no tetai maki mei te maki furu, ka tau ratou kia pātia pāruru‘ia.

Me kua oti ratou i te pātia pāruru‘ia, ka anoano‘ia ainei rai te au tamariki tamaine kia akara tupara akaou‘ia no te maki pu‘aroto (cervical smear test), me pakari mai ratou?

Ae. Ka anoano‘ia kia rave ua ia rāi te au ākara‘anga o te ngutu vairanga tamariki o te pēpē, i muri ake i te pātia‘anga pāruru o te HPV. Ka pāruru te vekesini i te ma‘ata‘anga i te au mea e akatupu ana i te maki pu‘aroto tuketuke o te HPV, ina ra, ka tu‘ia rai te tangata e teta‘i maki ke atu o te HPV kare i roto i te rapakau‘anga a te vekesini. No teta‘i au tuatua akakitekite akaou mai no te porokarāmu o te ākara‘anga i te ngutu vairanga tamariki, ākara‘ia atu te roro uira ātuitui a te Tu‘anga Akarakara o te Bāsileia (National Screening Unit), te www.nsu.govt.nz

E akape‘a ana te pātia‘anga pāruru me raveia?

Ka oronga‘ia te vekesīni HPV na roto i te pātia‘anga o te tua i runga atu, o te rima. Ko te aronga uki 14 mata‘iti, me kore ra, i raro mai, ka anoano‘ia e rua o rātou pātia‘anga. Ka oronga‘ia te rua o te pātia‘anga, mei te 6 marama i muri ake i te pātia‘anga mua. Ka anoano‘ia e toru pātia‘anga no te aronga pakari.

Te au tūranga e tupu putuputu ana

Mei te au pātia‘anga pāruru katoatoa, penei, ka mamae te rima o taau tamaiti, e ka akamura, me kore ra, ka mamae akaea te ngai i pātia‘ia. Ko teia tetai o te au tūranga taukore ke te ka tupu ake, i te ra, me kore ra, i te nga ra i muri mai:

  • te katu mamae
  • te fiva (ka akaveravera)
  • ka akaruaki (ka akamaki)
  • te matapoiri, te taka-ainini i te katu (te māmāngīka i te katu). Na te kai-ti meitaki tikai i te popongi, me kore ra, i te kaikai meitaki tikai i te tuaero, i mua ake ka raveia ai te pātia‘anga pāruru, na teia e arai kia kore te matapoiri, me kore ra, te taka-ainini, e tupu
  • te ākia i te kopapa (kare e meitaki rava ana, ākia e te mamae).

E tūranga kino pakari to te maki piri, te anaphylaxis, ta teta‘i ua atu vekesīni ka akatupu mai. Kare teia e tupu putuputu ana, penei, mei te toru ua aronga i roto i te okota‘i mirioni o te vekesini tei oronga‘ia atu, e i nga miniti i muri ua ake i te oronga‘ia anga te vekesini. Kua tereni‘ia e kua marama te au neti rapakau pātia‘anga pāruru maki katoatoa i ta ratou ka rave no teia turanga me tupu ake. Ka akara matatio marie te neti i taau tamaiti no tetai 20 miniti i muri ake i te oti‘anga tona pātia‘anga pāruru. E tūanga tinamou teia e raveia ana no tetai ua atu pātia‘anga pāruru.

Ka oronga katoa atu te nēti ki ta‘au tamaiti, te au tuatua tauturu akamārama kiāia, i tāna kia rave, me oti aia i te pātia pāruru‘ia.

Eaa atu tetai au ravenga ke no teia, i to te raveia te pātia‘anga pāruru ki te apii?

Ka rauka katoa te pātia‘anga pāruru o te HPV, mei ko atu i te au taote kōpu tangata, e te au ngā‘i putuputu‘anga o te rapakau maki. Me ka tieni koe i to‘ou manako e, kia rave‘ia te pātia HPV vekesīni no ta‘au tamaiti i te api‘i (i mua ake, me kore ra, i muri ake i te au pātia‘anga vekesini kia rave‘ia), me ka tika, aravei tika ia atu te nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata - tēna te au akakitekite‘anga no te aravei atu anga iaia, tei runga i te kapi openga o te tu‘anga tuatua akakitekite o teia fōmu.

Me tāvarevare‘ia te oronga i te vekesīni, pēnei, ka anoano‘ia ta‘au tamaiti, kia ma‘ata atu tona au pātia‘anga, ei pāruru iaia, no te mea, ko te aronga uki 15 mata‘iti tere atu ki runga, ka anoano‘ia e toru pātia‘anga no rātou.

Tei ea te ngai e rauka mai ei tetai au tuatua akakitekite akamarama akaou mai no teia?

  • E komakoma atu koe ki te nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata , me kore ra, ki to kōtou taote kōpu tangata, me kore ra, ki te nēti anga‘anga
  • Atoro‘ia atu te roro uira atuitui www.health.govt.nz/hpv
  • Akara‘ia atu te puka Consumer Medical Information, tei tātā nenei‘ia, i runga i te roro uira atuitui www.medsafe.govt.nz/consumers/cmi/g/gardasil9.pdf
  • Kapiki‘ia atu te Freephone 0800 IMMUNE (0800 466 863)

Aravei viviki ia atu te nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata, me ka anoano koe i teta‘i au tuatua akakitekite akamarama aka‘ou mai no te akaki‘anga i te fōmu oronga tika‘anga a te api‘i, me kore ra, me ka inangaro koe i teia tuatua akakitekite akamārama i roto i teta‘i reo ke mai.

Ko‘u‘anga Tuatua Akakitekite o te Vairakau (Summary Consumer Medicine Information)

  • E vekesīni te Gardasil® 9, te ka tauturu i te pāruru i te au maki tei akatupu te maki papillomavirus o te tangata, (HPV), te au tūranga 6, 11, 16, 18, 31, 33, 45, 52 e te 58: te pu‘aroto o te ngutu o te kōpu vairanga pēpē, o te vulva, o te ika vaine, e te puta tūtae, te tu tūranga tūke ake rai i mua ake ka tupu ei te maki pu‘aroto o te ngutu o te kōpu vairanga pēpē, o te vulva, o te ika vaine, e te puta tūtae, te au genital e te au anal lesions, te tona paka māroki‘aki‘a o te ika vaine, te maki piri o te HPV, e teta‘i au maki pua‘roto HPV tūketūke.
  • I roto i te au tōpata 0.5 mL okotai, e 30 micrograms (mcg) o te HPV 6 L1 porotini, e 40 mcg o te HPV 11 L1 porotini, e 60 mcg o te HPV 16 L1 porotini, e 40 mcg o te HPV 18 L1 porotini, e 20 mcg o te HPV 31 L1 porotini, e 20 mcg o te HPV 33 L1 porotini, e 20 mcg o te HPV 45 L1 porotini, e 20 mcg o te HPV 52 L1 porotini, e te 20 mcg o te HPV 58 L1 porotini.
  • I roto i te au tōpata 0.5 mL okotai, e vai ma meitaki teta‘i e te au tu‘anga aruminiamu rikiriki, te miti (sodium chloride), te L-histidine, te polysorbate 80, e te sodium borate. Ko teia au apinga nei, tei roto takere ratou i tetai au vairakau kua ta-angaanga takere ia ana.
  • Kāre e au apinga, mei te au mea pāruru kia kore te vairākau e kino (preservatives), te au mea tākore i te maki (antibiotics), me kore ra, teta‘i ua atu au apinga a te tangata, me kore ra, a te manu, i roto i te vairākau vekesīni.
  • Kua ma‘ani‘ia teia vairākau pāruru na roto i te akatupu‘anga‘ia te ī‘itī (yeast), e pēnei te vai ra teta‘i au parapara ī‘īti (Saccharomyces) i roto.
  • Auraka taau tamaiti kia pātia‘ia ki te vairakau vekesini me i patoi ana tona kopapa i te Gardasil® 9, me kore ra, i tetai ua atu apinga i roto i teia.
  • Kāre e kitea‘ia te tūranga meitaki o te Gardasil® 9 me nui pēpē te vaine. Kāre te au akapapa‘anga tuatua tinamou tikatikāi, tei tātā nenei‘ia, i akaari mai i teta‘i au mea manamanata taukore i tupu ki te au vaine nui pēpē, tei pātia‘ia ma te kore i teatea-mamao‘ia.
  • Me kua tu‘ia ta‘au tamaiti e teta‘i o te au tūranga e tāiku‘ia nei, me ka tika, uriuri manako‘ia atu te pātia‘anga vairākau pāruru ki te nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata, me kore ra, ki to‘ou taote, me kore ra, ki to‘ou nēti anga‘anga, i mua ake ka akatika ai koe kia pātia‘ia aia: koia oki, te tūranga o tōna toto, me kore ra, teta‘i au maki o te toto ta‘e ua, me kore ra, te paruparu‘anga o te toto i te pāruru i te kōpapa, mei teia te akara‘anga, pēnei no teta‘i tūranga taukore o te toto, me kore ra, kua tu‘ia aia e te maki Human Immunodeficiency Virus (HIV).
  • Tēna te au tūranga te ka tupu, i teta‘i tua mai i teia kapi. Pēnei, ka tupu ake teta‘i au tūranga ke, kāre ra e putuputu te reira. Tei roto i te akapapa‘anga a te Consumer Medicine Information, e te au akapapa‘anga i runga i te roro uira atuitui a te Medsafe, te au ripōti o te au tūranga kino tei tupu ana.
  • Me ka tupu ake teta‘i au akairo tūke, me kore ra, au tūranga kino pakari ki ta‘au tamaiti i te oti‘anga tōna pātia Gardasil® 9, me ka tika, arāvei viviki ia atu to‘ou taote, me kore ra, nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata. E mea tau kia ripōti te au aronga anga‘anga rapakau maki i te au tūranga te ka tupu, ki te Centre for Adverse Reactions Monitoring (CARM) i muri ake i te pātia‘anga. Ka rauka katoa ia koe i te ripōti tika atu i teia, na runga i te roro uira atuitui a te CARM (www.otago.ac.nz/carm).

Ka rauka katoa mai teta‘i au tuatua akakitekite akaou mai, mei ko mai i te Medsafe: www.medsafe.govt.nz/consumers/cmi/g/gardasil9.pdf

Te au tika‘anga o te tangata oko apinga

Tei raro ake i te ture akateretere‘anga a te Akanoonoo‘anga o te Angaanga Oronga Tauturu Rapakau no te Tangata e te Aronga Pakipakitai (The Code of Health and Disability Services Consumers‘ Rights), te au angaanga rapakau no te aronga maki, e te aronga pakipakitai katoatoa o Nu Tirēni nei. No tetai au tuatua akakitekite akamarama akaou mai no teia, atoro‘ia atu te roro uira atuitui www.hdc.org.nz, me kore ra, kapiki‘ia atu te numero 0800 555 050.

Paraivete (Privacy)

Penei, kua oronga te au apii i tetai au tuatua akakitekite akamarama, mei te au ingoa o te au tauira apii, to ratou au numero pi‘a apii, to ratou au ra anau‘anga, to ratou au ātereti, e to ratou au turanga ipukarea o to ratou iti tangata (ethnicities). Ko te tika‘anga ra, ka na mua te apii i te akakite atu i teia kia koe, ka rave ei ratou i te reira. Na teia tuatua akakitekite akamārama, kāpiti atu ki ta‘au tuatua akakitekite akamārama i runga i teia fōmu oronga tika na‘au, e tauturu i te akateretere i te porokarāmu o te pātia‘anga pāruru.

Ka rekōti‘ia te au tuatua akakitekite akamāārama i runga i teia fōmu oronga tika‘anga, e te au tuatua kātoatoa o te au pātia‘anga pāruru tātakita‘i tei rave‘ia, me kore ra, tei pātoi‘ia, ki runga i teta‘i akateretere‘anga tei akanoo‘ia no te aronga maki, e mou ra to kōtou kōpapa rapakau ma‘ata o te mōti‘a (district health board) e ka tuku‘ia atu teta‘i pae o teia ki te Rētita Bāsileia no te Pātia‘anga Pāruru (National Immunisation Register).

Na te Minitiri o te Rapakau Maki (Ministry of Health), e mou ana i te au akapapa‘anga bāsileia ta te kōpapa Rētita Bāsileia no te Pātia‘anga Pāruru (National Immunisation Register) e rekōti ana no te au pātia‘anga pāruru tei rave‘ia i Nu Tireni nei.

Na te Tuatua Akakitekite Munangaro o te Ora‘anga Tangata, e pāruru i teia tuatua akakitekite (Health Information Privacy Code). Ko te aronga ua o te angaanga rapakau tei oronga‘ia te tika kia ratou, te ka tika‘ia kia kite, kia ta-angaanga, me kore ra, kia tieni i teia i te au tuatua o teia. Ina ra, ka rauka ia koe i te kite i te au tuatua o ta‘au tamaiti, ma te akatano i teta‘i au tu‘anga me kāre i tano; me ka anoano koe i te rave i teia, aravei‘ia atu to‘ou nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata, to‘ou taote, me kore ra, to‘ou nga‘i o te rapakau maki.

Ka ta-anga‘anga te au nēti rapakau ora‘anga o te iti tangata i teia tuatua akakitekite:

  • no te aravei atu anga i to kōtou taote kōpu tangata, me kore ra, i te pūnanga rapakau, me ka anoano ake rātou kia pāpu ia rātou te au pātia‘anga pāruru tei oti i te rave‘ia ki ta‘au tamaiti
  • me e au tūranga maki to ta‘au tamaiti
  • no te akakite atu ki te api‘i e, me kua oti, me kāre i oti ta‘au tamaiti i te pātia pāruru‘ia
  • no te akarakara akatano meitaki i teia porokarāmu pātia‘anga pāruru no te parāni‘anga i te au porokarāmu no te au tuātau ki mua, me kore ra
  • no te tuku i ta‘au tamaiti ki ko i to kōtou taote kōpu tangata, me kore ra, ki ko i te nēti anga‘anga, kia pātia‘ia aia, mei te mea e, kāre aia i pātia‘ia ana i te api‘i.

Ka ta-anga‘anga te Tu‘anga Akarakara o te Bāsileia (National Screening Unit) i teia tuatua akakitekite, ei turuturu i te au rāvenga, no te akaiti mai i te maki pu‘aroto.

Ko te au tuatua akakitekite akamarama te kare e akaari mai i te tamaiti nona te reira tuatua, ka tā-angaanga‘ia te reira no te akakoro‘anga kimi kite ou oonu akaou atu (research), me kore ra, no te parani‘anga i tetai au angaanga ou oronga tauturu (new services).

No tetai au tuatua akakitekite akamarama akaou mai no runga i te tu‘atu‘a anga o te au akapapa‘anga ingoa o te tamariki apii, te turanga paraivete, e te tā-angaanga anga i te au tuatua akakitekite akamarama, e akara atu koe i te reira ki roto i te politi (policy) o te turanga paraivete a to kotou kopapa rapakau maata o te moti‘a. Me e au uianga taau no te turanga paraivete, ka rauka ia koe i te tuku i-mere ki te enquiries@privacy.org.nz, me kore ra, kapiki‘ia atu te Komisina Paraivete (Privacy Commissioner) ki runga i te numero tauturu te kare koe e tutaki 0800 803 909.