Year 7 Immunisation for Tetanus, Diphtheria and Whooping Cough (Pertussis) (BOOSTRIX™ vaccine) - Cook Islands Māori version

Te patia‘anga paruru (immunisation) o te tamariki o te 7 Mataiti i te apii. Web-only information in Cook Islands Māori for parents and guardians, which explains about immunisation of Year 7 students to boost their protection against tetanus, diphtheria and whooping cough (pertussis). NOTE: Parents and guardians will also need HE1312, the full consent form (English only).

Pātia‘anga vairākau-pāruru no te ‘āpi‘i-mata‘iti 7

Boostrix – teta‘i pātia‘anga vairākau-pāruru i te ‘akapakari atu i te pāruru i ta‘au tamaiti mei te piritangā, diphtheria, e te mare totō (pertussis)

Te Pēpa ‘Akatika‘anga a te Metua

Me ka tika, tāina‘ia to‘ou ingoa, ma te ‘aka‘oki atu ki te ‘āpi‘i.

Te ‘ōronga‘ia nei te pātia‘anga vairākau- pāruru ‘akapakari atu, kare e tutaki, ki te au tauira ‘āpi‘i mata‘iti 7 pouroa i roto i te ‘āpi‘i, i te tauturu i te pāruru ia ratou mei te maki piritangā, diptheria, e te mare totō (pertussis). E karanga katoa ia ana teia pātia‘anga vairākau-pāruru, e ko te Boostrix, te pātianga vairākau- pāruru no te mata‘iti 11, e te Tdap.

Na te au ‘akakitekite‘anga i roto i nga kapi e āru mai nei, e tauturu iākoe i te ‘iki‘anga, me ka ‘akatika koe i ta‘au tamaiti kia pātia‘ia ki te vairākau-pāruru i te ‘āpi‘i.

Me ka tika, tatau meitaki ia te ‘akakitekite‘anga e āru mai nei, ma te ‘uri‘uri manako atu no runga i te reira, ki ta‘au tamaiti. Me ‘akatika korua, me ka tika, tāina‘ia to‘ou ingoa ki runga i te pēpā te ka rauka i te vevete māmā ua, ma te ‘aka‘oki atu ki te ‘āpi‘i.

Ea‘a te au maki?

Piritangā (lockjaw)

Ka rauka i te maki piritangā, i te tomo atu ki roto i te kopapa na roto i teta‘i motu, me kore ra, i teta‘i pā‘ore. Ka ‘akatupu teia i te au uaua kia ketaketa, e ka ‘uti‘uti. Ka kino pa‘a te au uaua ‘akaea‘anga.

Diphtheria

Ka ‘akakino te diphtheria i te karaponga, e ka ngatā te ‘akaea‘anga e te ‘āpuku‘anga. Ka ‘akakino katoa pa‘a i te au turanga uaua o te kopapa, te au uaua, te puku‘atu, e te pākiri.

Te mare totō (pertussis)

Ka ‘akakino teia maki i te au puāngiangi ‘akaea‘anga. Ka ruaki pa‘a, e ka ngatā te ‘akaea‘anga me mare te tamariki tei tū‘ia. Ka ma‘ani pa‘a ratou i te tangitangi mei te 'whoop' rāi, ia ratou e tautā pakari ra i te ‘opu ‘akaea‘anga i rotopu i te mare.

Ea‘a te varākau-pāruru?

I roto i te mata‘iti ‘āpi‘i 7 (mata‘iti 10 ki te 12), KARE E TUTAKI no te tamariki, no te pātia vairāka- pāruru i te piritangā , te diptheria e te mare totō. E karanaga‘ia ana te vairākau-pāruru e, ko te Boostrix.

I roto i Aotearoa, e pātia‘ia ana te au pēpē (e ono ‘epetoma, e toru, e te rima marama i te pakari) e te tamariki rikiriki (‘ā mata‘iti) ki te au vairākau-pāruru, i te pāruru ia ratou mei te piritangā, te diptheria, e te mare totō. I te tamariki e pākarikari mai ra, ka topa mai te pu‘apinga o te pāruru‘anga, no reira te au tauira i roto i te pupu ‘āpi‘i 7, ka anoano ei i te vairākau Boostrix, i te pāruru ia ratou mei teia au maki e toru.

E ‘akape‘ea ana te rāvenga a te vairākau-pāruru?

Ka ma‘ani te vairākau-pāruru i te turanga tamaki o te kopapa, kia ‘akatupu i tōna ‘uā‘orāi pāruru mei te au maki e toru.

Ea‘a ka ‘ōronga‘ia ei te vairākau-pāruru?

Ka pāruru te pātia‘anga ‘akapakari atu i te topa‘anga mai o te pu‘apinga (lessening efficiency) o te vairākau-paruru tei pātia‘ia ki roto i ta‘au tamaiti, i mua ake i to ratou 5 mata‘iti. Ka ‘ōronga te vairākau-pāruru, i te pāruru‘anga mei te diptheria, e te piritangā, e tae atu ki te māpū‘anga o te tangata ki te 30 mata‘iti, e tere atu, māri ra, ka anoano‘ia pa‘a teta‘i pātia‘anga ‘ākapakari atu me tupu teta‘i maki te ka ‘akaō mai i te piritangā i roto i te 10 mata‘iti i muri ake i teia pātia‘anga ‘akapakari atu. Ka topa mai te pāruru‘anga mei te mare totō (lessen) i muri ake i te 5 mata‘iti.

Ka ‘akape‘ea te ‘ōronga‘ia‘anga te vairākau-pāruru?

E ta‘i pātia‘anga ki runga i te tua i runga i te rima.

Ea‘a te ka tupu i muri ake i te pātia‘ia‘anga?

Te au tamanako‘anga te ka tupu

Mei te au pātia‘anga vairākau-pāruru pouroa rāi, ka mamae pa‘a te rima o ta‘au tamaiti, ka ‘akamuramura, ka mamae, e ka ‘akaea te ngā‘i tei pātia‘ia. Ka kitena‘ia teia au manatā mei te ta‘i, rua, rā e tere atu.

Teta‘i atu au manatā te ka kitena‘ia:

  • ‘akamuramura, ‘akaea‘anga, teta‘i puku māroki‘aki‘a, mamae, urikerekere, me kore ra, ka mangio te ngā‘i e koropini ra i te ngā‘i tei pātia‘ia, me kore ra, ka pupū te pakiri
  • teta‘i pīva (te vera)
  • ka ngaro te kakī kai, ‘akaruaki (‘āpikepike maki), ruaki‘anga
  • turanga ‘āpikepike (‘āpikepike maki, mamae).

Kare e kite putuputu ia ana te au manatā kino pakari

Te ‘akaāri mai nei te au kite e, kare e putuputu ana te au manatā pakari.

I roto i te au maki kare e kite putuputu ia ana, kua ‘atui‘ia te vairākau-pāruru ki te maki uaua i roto i te rima (brachial plexus neuropathy).

Kare e kite putuputu ia ana te manatā pakari, e karanga‘ia ana e ko te anaphylaxis, e, i te ma‘ata‘anga o te taime, ka tupu i roto i teta‘i nga miniti i muri ake i te pātia‘ia‘anga. Kua terēni‘ia te au nēti tātakita‘i o te turanga rapakau, e ka rauka i ratou i te rapakau i taua tū manatā.

Ka ‘ākara meitaki te nēti o te turanga rapakau i ta‘au tamaiti, no teta‘i 20 miniti i muri ake i te pātia‘ia‘anga. E rāvenga mātau‘ia teia, i muri ake i teta‘i ua atu pātia‘anga vairākau-pāruru. Ka ‘ōronga katoa atu te nēti i teta‘i pēpa ki ta‘au tamaiti, i te ‘akakite atu i te ngā‘i (te rima kauī, me kore ra, te rima katau) e te taime i pātia‘ia ei.

Te uiui‘anga e te ripōti‘anga i te au mea ‘ēkōkō

‘Ārāvei atu i to‘ou taote, nēti rapakau, me kore ra, te nēti o te ‘oire, me te manamanatā ra koe, no runga i te turanga o ta‘au tamaiti i muri ake i te pātia‘ia‘anga ki te vairākau-pāruru.

E mea pu‘apinga te ripōti atu i teta‘i ua atu manatā manakokore‘ia i muri ake i te pātia‘anga vairākau- pāruru ki to‘ou taote, nēti rapakau, me kore ra, te nēti o te ‘oire. Me kare i pāpu iākoe me e piri‘anga to teta‘i ‘akairo-maki ki te vairākau-pāruru, komakoma atu ki to‘ou taote, me kore ra, nēti rapakau.

Kia ripōti te aronga rapakau i te au manatā tei tupu i muri ake i te pātia‘anga vairākau-pāruru, ki te Centre for Adverse Reactions Monitoring (CARM). Ka rauka katoa iākoe i te ripōti atu kia ratou na roto i te mēre uira ki te CARM i runga i te carmnz@otago.ac.nz me kore ra, na roto i te ta‘anga‘anga‘anga i te pēpa ripōti‘anga tei runga te kupenga uira a te CARM: http://www.otago.ac.nz/carm

No teta‘i atu ‘akakitekite‘anga no runga i te vairākau- pāruru, ‘ākara‘ia te Summary Consumer Medicine Information tei runga i te kapi i muri, me kore ra, taniuniu‘ia te Immunisation Advisory Centre (IMAC) i runga i te numero 0800 IMMUNE (0800 466 863).

Tei‘ea atu teta‘i au ‘akakitekite‘anga?

‘Ārāvei atu i te nēti o te ‘oire, me ka inangaro koe i teta‘i atu ‘akakitekite‘anga no runga i te ‘akakī‘anga i te Parent Consent Form, me kore ra, me ka inangaro koe i teia ‘akakitekite‘anga ki roto i teta‘i atu reo.

‘Akako‘u‘anga no runga i te ‘Akakitekite‘anga no runga i te Vairākau no te ‘Iti-tangata

E vairākau-pāruru te Boostrix, e ta‘anga‘anga‘ia ana i te ‘akapakari atu i te au vairākau-pāruru i te tamaki i te piritangā, diphtheria, e te mare totō(pertussis). E kapki‘ia ana te vairākau-pāruru Boostrix e, e Tdap (piritangā/diphtheria/acellular pertussis) i teta‘i taime.

No roto mai i te au mea e ‘anga‘anga pakari nei i roto i te Boostrix, i te au mea kare i ō‘ia i te maki i roto i te piritangā, e te diphtheria bacteria, e te au purified proteins o te pertussis bacteria. Kare te vairākau-pāruru e ‘akatupu i teta‘i ua atu o teia au maki.

Tei roto i te 0.5 ml pātia‘anga Boostrix, teta‘i 2.5Lf units diphtheria toxoid, 5Lf units toxoid piritangā, e te pertussis antigens: 8 micrograms (mcg) pertussis toxoid, 8 mcg filamentous haemagglutinin e te 2.5 mcg pertactin.

Tei roto katoa i te pātia‘anga 0.5 ml, teta‘i topata aluminium (ko te aluminium hydroxide, e te aluminium phosphate), te vai tāmiti, e te vai. E ta‘anga‘anga putuputu ia ana teia au mea ki roto i teta‘i atu au vairākau, e te au vairākau-pāruru.

‘Auraka e pātia i ta‘au tamaiti ki te Boostrix, me ka kino ratou, me kore ra, ka kino ratou ki teta‘i ua atu o te au mea i roto.

Ka meitaki ua ta‘au tamaiti kia pātia‘ia a teta‘i tuātau i mua atu, me te ‘āpikepike maki ra, e kua kake te vera. Komakoma na mua ki to‘ou taote, me kore ra nēti.

‘Auraka e pātia i ta‘au tamaiti ki te vairākau-pāruru Boostrix, me:

  • e manatā tōna no runga i te kuru‘anga toto, me kore ra, i tupu ana te manatā i roto i te turanga uaua o te kopapa, i muri ake i te pātia‘ia‘anga ki teta‘i vairākau-pāruru no te diphtheria e/me kore ra, piritangā
  • kua tū‘ia i te ngēngē/maki i roto i te roro, i roto i te ‘itu rā, i muri ake i teta‘i pātia‘ia‘anga ki teta‘i vairākau-pāruru mare totō (pertussis)
  • e turanga maki neurological, kare e meitaki ana.

Ko te ‘akamaki‘anga i te ngā‘i tei pātia‘ia, mei te ‘akamamae, te ‘akamuramura, te ‘akaea, me kore ra, te ‘akauri-kerekere, e te turanga ‘āpikepike (pīva, ‘akaruaki, e te au mamae) te au manatā, e kitena putuputu ia ana.

Kare e kitena putuputu ia ana te au manatā kino rava atu. Kua ‘akapapa‘ia teia au manatā kino rava atu, ki roto i te ‘Akakitekite‘anga no runga i te Vairākau no te ‘Iti-tangata, e te Pēpa-‘akakitekite‘anga, mei ko i te Medsafe: www.medsafe.govt.nz

‘Ārāvei vivki i to‘ou taote, me kore ra, i to‘ou tangata rapakau, me kite koe i teta‘i ‘akairo-maki tūkē ua ake rāi, me kore ra, ‘akairo-maki kino pakari, i muri ake i te pātia‘ia‘anga ki te Boostrix.

Me tei raro ake ta‘au tamaiti i teta‘i o teia au turanga e āru mai nei, me ka tika, komakoma atu ki to‘ou taote, te nēti pātia, me kore ra, te nēti rapakau, no runga i te vairākau-pāruru, i mua ake ka ‘akatika ei koe:

  • teta‘i maki no runga i te ta‘e‘anga toto
  • teta‘i turanga immune deficiency (teia te ‘ākara‘anga, kua tū‘ia ta‘au tamaiti i te HIV)
  • teta‘i maki i roto i te roro, me kore ra, teta‘i maki i roto i te turanga uaua o te kopapa, mei te epilepsy, me kore ra, teta‘i au maki ‘uti febrile (ka ‘uti no runga i te kake‘anga i te vera)
  • kare e meitaki ki teta‘i atu vairākau, me kore ra, au mea mei te au tākū, au kai, e te au mea tavairākau kai kia kore e kino
  • kare i meitaki ana i te pātia‘ia‘anga ki teta‘i atu vairākau-pāruru, tei roto te piritangā, diphtheria, e/me kore ra, te pertussis
  • tei raro takere i teta‘i atu vairākau‘anga, me kore ra, au vairākau- pāruru
  • kare rava i pātia‘ia ana ki teta‘i vairākau-pāruru no te piritangā, diphtheria, me kore ra, pertussis, me kore ra, kare i oti ake te katoa‘anga o te au pātia‘anga vairākau-pāruru no te piritangā, e te diphtheria.

E rāvenga kia ‘akatika‘ia e te taote, te vairākau Boostrix. E pu‘apinga, e, e manatā to te au vairākau. Komakoma atu ki to‘ou taote, nēti, me kore ra, te nēti rapakau o te ‘oire, no runga i te pu‘apinga, e te au manatā o teia vairākau-pāruru.

Tei ko i te Medsafe:
www.medsafe.govt.nz te katoa‘anga o te ‘akakitekite no te ‘iti tangata

To‘ou au tika‘anga

Tei raro ake te au turanga rapakau, e te au turanga pakipakitai o Aotearoa katoatoa, i te Code of Health e te Disability Services Consumers’ Rights. No teta‘i atu ‘akakitekite‘anga, ‘ākara‘ia te www.hdc.org.nz me kore ra, taniuniu‘ia te numero 0800 555 050.

Muna

Kua ‘ōronga pa‘a te au ‘āpi‘i i teta‘i au ‘akakitekite‘anga mei te au ingoa o te au tauira, te au numero pi‘a ‘āpi‘i, te au rā ‘ānau‘anga, te au ngā‘i no‘o‘anga, e te au ‘iti-tangata. Kia ‘akakite atu ta‘au ‘āpi‘i kia koe, i mua ake ka rave ei i teia. Ka tauturu teia ‘akakitekite‘anga, e ta‘au ka tātā atu ki runga i te pēpa ‘akatika‘anga a te ‘āpi‘i, i te ‘aka‘aere‘anga i teia porokarāmu pātia‘anga vairākau-pāruru.

Ka rekōti‘ia te ‘akakitekite‘anga mei runga i te pēpa ‘akatika‘anga, e te au ‘akakitekite‘anga tātakita‘i no runga i te vairākau-paruru tei pātia‘ia, me kore ra, tei pāto‘i‘ia, ki roto i teta‘i turanga ‘akapapa‘anga no teta‘i tangata maki, te ka mouria‘ia e to‘ou district health board, e ka pāti‘ia atu teta‘i o teia, ki te National Immunisation Register.

E ta‘anga‘anga‘ia ana te turanga ‘akapapa‘anga no teta‘i tangata maki, e te au district health boards, i te rekōti i te ‘akakitekite‘anga rapakau. E ngā‘i rekōti ‘akakitekite‘anga no te basileia, te National Immunisation Register, e mouria‘ia ana e Te Marae Ora. E rekōti ana te retita i te au vairākau-pāruru, e pātia‘ia ana ki te tamariki o Aotearoa, e te aronga tei roto i te au porokarāmu pātia‘anga vairākau-pāruru no ratou ‘uā‘orāi.

E pāruru‘ia ana te ‘akakitekite‘anga i runga i te pēpa ‘akatika‘anga, te turanga ‘akapapa‘anga no teta‘i tangata maki, e te National Immunisation Register ki raro ake i te Health Information Privacy Code. Ko te aronga rapakau tei ‘akamana‘ia anake, te ka kite, ta‘anga‘anga, me kore ra, i te tauī i teia. Inārā, ka ‘akatika‘ia koe kia ‘ākara, i te ‘akatano, i te ‘akakitekite‘anga no runga i ta‘au tamaiti. Me ka inangaro koe i te rave i teia, ‘ārāvei atu i to‘ou nēti rapakau o te ‘oire, me kore ra, taote, me kore ra, puna rapakau‘anga.

Ka ta‘anga‘anga te au nēti rapakau o te ‘oire i te ‘akakitekite‘anga i runga i te pēpa ‘akatika‘anga, te turanga ‘akapapa‘anga no teta‘i tangata maki, e te National Immunisation Register:

  • i te ‘ārāvei atu i to‘ou taote, me kore ra, puna rapakau‘anga, me te anoano ra ratou i te ‘akapāpu i te au vairākau-pāruru tei pātia takere ia ta‘au tamaiti
  • me e maki ke atu to ta‘au tamaiti
  • i te ‘akakite ki te ‘āpi‘i, me kua pātia‘ia, me kore ra, kare i pātia‘ia ta‘au tamaiti ki te vairākau-pāruru
  • i te tauturu i te vāito‘anga i te au porokarāmu pātia vairākau-pāruru, e te parāni no te au porokarāmu no te tuātau ki mua, me kore ra,
  • i te tono atu i ta‘au tamaiti ki ko i to‘ou taote, me kore ra, nēti rapakau‘anga no te pātia‘anga vairākau-pāruru, me kare ratou i pātia‘ia ana i te ‘āpi‘i.

Ka ta‘anga‘anga‘ia te ‘akakitekite‘anga kare e kitena‘ia te tangata tātakita‘i no te kimikimi‘anga kite, me kore ra, no te parāni‘anga i te au turanga tauturu ‘ōu.

No teta‘i atu ‘akakitekite‘anga no runga i te tu‘atu‘a‘anga i te ‘akapapa‘anga ingoa a te ‘āpi‘i, te muna, e te ta‘anga‘anga‘anga i te ‘akakitekite‘anga, ‘ākara‘ia te au papa-ture a to‘ou district health board. Me e uiui‘anga ta‘au no runga i te muna, mēre uira‘ia te enquiries@privacy.org.nz me kore ra, taniuniu‘ia te helpline tutaki-kore a te Privacy Commissioner i runga i te numero 0800 803 909.